Suntažos aizdegās zālāju platība

Palielināt attēlu

Ogres rajona Suntažu pagastā kūlas ugunsgrēkā cietušas Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas valdes locekļa Valda Dzeņa zālāju platības. Ugunsgrēks izcēlies, jo kaimiņu sētā dedzināta kūla. Kā atzina Dzenis, uguns no kaimiņienes saimniecības stiprajā vējā pārnesta uz viņa apsaimniekoto zemi.

No 12 hektāriem uguns nopostījusi aptuveni hektāru lielu platību, jo ugunsdzēsējiem ir izdevies apturēt uguns izplatību.

Dzenis norādīja, ka saskaņā ar pašreizējiem nosacījumiem saimniecībai, kurā ir konstatēta kūlas degšana, par 10% tiek samazināti pieteiktie Eiropas Savienības (ES) platības maksājumi. Turklāt šis samazinājums tiek attiecināts ne tikai uz platību, kur konstatēta kūlas dedzināšana, bet uz visu platību.

Lauksaimnieks sacīja, ka viņš cīnīsies, lai pieteiktie ES platības maksājumi viņa saimniecībai netiktu samazināti, jo kūlu savā sētā aizdedzinājusi kaimiņiene.

Pēc viņa teiktā, saimniecība neciestu no kūlas dedzināšanas kaimiņu sētā, ja vien platībās būtu iesēti ziemāji vai arī tās būtu uzartas. Taču šajās platībās iesēti zālāji, lai pērn un arī šogad no tiem iegūtu sēklu. Zālāji pērn pļauti, atstājot rugājus, uz kuriem arī uguns pārnesusies.

Ņemot vērā mazās pensijas valstī, no kaimiņienes pensionāres nekādu kompensāciju par zaudējumiem nebūs iespējams piedzīt. "Gaidu no ugunsdzēsējiem informāciju, kādu sodu tie prasīs par kūlas dedzināšanu," sacīja lauksaimnieks.

Kā norādīja Dzenis, viņa saimniecībā pieredzētais uzskatāmi parāda, ka zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) ieceres ieviešana par nacionālā un ES atbalsta nepiešķiršanu saimniecībām, kurās konstatēta kūlas degšana, neko nedos.

Pēc Dzeņa teiktā, "pats trakākais" ir tas, ka tās saimniecības, kurās kūla tiek dedzināta, nepretendē uz ES atbalstu, līdz ar to tās neciestu no Zemkopības ministrijas (ZM) iecerētajām sankcijām. "Viņi kā kārtīgi latvieši vēl pasmaidīs," teica zemnieks.

Turklāt, ja arī uguns no kūlas dedzināšanas kaimiņu saimniecībā pārnesas uz lauksaimnieka platībām, tad zemnieks nevarēs saņemt zaudējumu kompensāciju, jo "no vainīgā kaimiņa nav ko paņemt", teica Dzenis.

Pēc lauksaimnieka domām, pret kūlas dedzinātājiem varētu cīnīties, nosakot atbildību un sodus par lauku nesakopšanu. "Vajag izmainīt normatīvos aktus, lai pašvaldības stingrāk kontrolē, kā tiek sakopta zeme," teica Dzenis.

Viņš uzskata, ka par nekoptu zemi ir jāsoda. Savukārt, ja zemes īpašniekam nav iespēju un resursu, lai to izdarītu, tad zeme ir jāiznomā vai jāpārdod. Tāpat pret kūlas dedzināšanu varētu cīnīties, publiski kauninot kūlas dedzinātājus.

ZM rosinās izskatīt iespēju tādām saimniecībām, kurās tiek konstatēta kūlas dedzināšana un līdz ar to netiek ievēroti labas saimniekošanas prakses nosacījumi, nākamajā plānošanas periodā 2007.-2013.gadā pilnībā atteikt jebkādu - gan nacionālo, gan ES.

Pašlaik jau ir noteikts, ka Lauku attīstības plānā (LAP) paredzēto atbalstu par saimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos (MLA), kā arī bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai un citu "Agrovides" atbalstu var saņemt, ja saimniecībās tiek ievērota laba saimniekošanas prakse. Ja kāds no prakses nosacījumiem nav izpildīts, piemēram, tiek novērota pērnās zāles dedzināšana saimniecībā, minētais atbalsts saimniecībai tiek samazināts par 10%.

Sadarbojoties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Lauku atbalsta dienests ES atbalstu pērn samazināja 110 saimniecībām, kurās tika konstatēta kūlas dedzināšana.

Pēc zemkopības ministra domām, par kūlas dedzināšanu saimniecībā ir jāpiemēro vēl bargākas sankcijas. Tāpēc arī ZM ierosinās izskatīt iespēju šādām saimniecībām nākamajā plānošanas periodā pilnībā atteikt jebkādu - gan nacionālo, gan ES - atbalstu.